"Kuldīgas Katrīnas kausā" laboti četri sacensību rekordi

Andris Staģis, Statistiķis, 21/01/2024 15:56
Alise Lūciņa

Latvijas vieglatlētikas draugiem jābūt labā atmiņā 2008. gada 19. janvāris, kad Kuldīgā svinīgi tika atklāta tobrīd modernākā Latvijas vieglatlētikas manēža. Tikpat labā atmiņā ir 2011. gada 7. janvāris, kad šajā manēžā pirmo reizi notika šobrīd tik populārā “Kuldīgas Katrīnas kausa” izcīņa. Pirmajā reizē 12 disciplīnās startēja četru valstu 133 vieglatlēti un kopš tās reizes “Kausu” rekordu tabulā joprojām ierakstīts Inetas Radevičas rezultāts trīssoļlēkšanā – 13,64 m.

Aizritējuši 13 gadi un šogad sestdienā, 20. janvārī, “Kuldīgas Katrīnas kausi” notika jau 12. reizi. Jāpiebilst, ka kovida trakuma dēļ izpalika sacensības 2021. un 2022. gadā.Šogad sacensības pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus no 16 valstīm. Arī sasniegtie rezultāti visnotaļ iepriecina. Vispirms pēc kārtas par katru no 12 disciplīnām, bet nobeigumā arī neliela analīze.

Vīrieši. 60 m. Finālskrējienā, tāpat kā priekšskrējienā, ātrākais bija Lietuvas sprinteris Adas Dambrauskas – 6,69 sek. (pr.-6,72 sek.). Aizvakar “Rīgas kausos” viņš skrēja vēl ātrāk – 6,64 sek. Tomēr arī ar rezultātu 6,69 sek. pietika, lai svītrotu no “Kausu” un arī manēžas rekordu tabulas jamaikieša R.Šilda pirms sešiem gadiem sasniegto rezultātu – 6,70 sek.  Finālskrējienā piektais bija Aleks Pelcmanis – 6,85 sek. (pr.-6,84 sek. personīgais rekords) un sestais – Rinalds Valts Zariņš – 6,86 sek.(pr.=6,82 sek.).

400 m. Startēja tikai pieci dalībnieki un par uzvarētāju kļuva mūsu sezonas līderis – Artūrs Pastors – 48,10 sek.

1500 m. Šajā distancē “Kausu” rekords bija 3:53,33, bet manēžas rekords – 3:44,75. Tomēr divu spēcīgāko skrējiena dalībnieku temps lika cerēt uz jauniem rekordiem. Tā arī notika. “Katrīnas kauss” pirmo reizi ceļos uz tālo Austrāliju – Sams Bleiks veica šo distanci 3:41,93, gan tikai par vienu sekundi apsteidzot īru Marku Milneru. Nav peļams arī mūsu skrējēju rezultāti: ceturtais ar Lat SB – 3:52,01 finišēja Ņikita Bogdanovs. Arī Lauris Lapsa un Kristers Kudlis finišēja pirms vēl laikrādis sāka skaitīt ceturto minūti (attiecīgi 3:56,11 un 3:59,59).

60 m barjerskrējiens. Atzīstami, ka mūsu šobrīd labākais barjerskrējējs Ralfs Zazerskis jo spraigi cīnījās ar skrējiena favorītu Džeiku Porteru (Lielbritānija) – 8,03 sek. Zaudējot britam tikai 0,04 sek., Ralfs finišēja ar jaunu personīgo rekordu un Lat SB – 8,07 sek.

Kārtslēkšana. Patīkami, ka mūsu jaunais un talantīgais kārtslēcējs Valters Kreišs ir pieradinājis mūs pārliecības – “Ja startē Valters – būs patīkami pārsteigumi”! Valters aizvadīja šosezon jau ceturto startu un arī šoreiz pārliecinoši veicot latiņu krietni virs piecu metru augstumā, patīkami priecēja visus viņa talanta cienītājus. Pirmkārt – jau ceturtais starts un visi četri rezultāti ir augstas raudzes: 5,30 m – 5,35 m – 5,60 m un šodien – 5,53 m. Ar šo pēdējo rezultātu viņš atņēma savam trenerim Marekam Ārentam “Kausu” sacensību rekordu. Mēģinot veikt 5,61 m, šoreiz vēl neizdevās labot Kuldīgas manēžas rekordu.

Tāllēkšana. Gadu gaitā esmu novērojis, ka Kuldīgas manēžas tāllēkšanas sektors nav radīts tāliem lēcieniem – “nemet gaisā un uz priekšu,” kā tas vērojams kaut vai Rīgas Sporta manēžas tāllēkšanas sektorā. Piedalās tāllēcēji labā formā un ar augstiem rezultātiem, bet pēc startiem Kuldīgā nesapratnē groza galvas. Ne velti “Kausu” rekords vīriem ir tikai 8,03 m un arī pastāv kopš 2013.g. Arī pērn uzvarētājs aizlēca vien 7,08 m. To var teikt kā par vīriem, tā par dāmām. Šogad vistālāk aizleca Marius Vadeikis (Lietuva) – 7,53 m, bet labākais Latvijas tāllēcējs Aleksis Gailītis, kuram šogad kontā ir jau 7,39 m tāls lēciens, iespēja 6,90 m (6.v.).

Sievietes. 60 m. Kā priekšskrējienā (7,69 sek.), tā finālā ātrākā bija Izabela Van Den Berga (Nīderlande) – 7,55 sek. Ātrākā Latvijas sprintere – Laura Ķirse – 7,86 sek. (pr.-7,85 sek.) un piektā vieta.

400 m. Patīkami priecēja uzvarētāja Invida Mauriņa (Latvija), kuru vairāk zinām kā 800 m skrējēju. Šoreiz uzvara ar rezultātu 56,21 sek., kas ir sezonā labākais rezultāts Latvijā.

800 m. Savukārt šajā distancē notika cīņa par jauniem “Kausu” un manēžas rekordiem, par kuriem sportistam pienācās papildus bonusa “eirīši”, Tos godam nopelnīja Turcijas skrējēja Dileka Kočaka, kuras PR ir zem divām minūtēm. Uzvarētājas rezultāts Kuldīgā = 2:03,79. Kā trešā finišēja Evelīna Krista Sitnika ar šosezon labāko rezultātu Latvijā – 2:14,05.

60 m barjerskrējiens bija ceturtā disciplīna, kurā krita Kuldīgas manēžas rekords, pie viena arī “Kausu” rekords. Jau priekšskrējienā Nika Glojnariča no Slovēnijas svītroja no rekordu saraksta N.Morozovas (Krievija) rezultātu (8,22 sek.), finišējot pēc 8,15 sek. Finālā Nika bija vēl ātrāka – 8,11 sek. un pirmo reizi “Kuldīgas Katrīnas kauss”, tāpat kā uz Austrāliju, ceļos arī uz Slovēniju. Ceturtā finišēja Daniela Lasmane – 8,60 sek. Priekšskrējienā – pat 8,59 sek.

Kārtslēkšana. Veicot četru metru augstumu, par uzvarētāju kļuva Mia Tīlmane no Igaunijas. Labākā Latvijas kārtslēcēja bija otrā visjaunākā starp deviņām sāncensēm ( dz.2008.g.) – Nikola Trasūne – 3,70 m. “Rīgas kausos” viņa pārlēca arī par vienu centimetru augstāk uzlikto latiņu.Visjaunākā - 2010.g. dzimusī Sanita Skrimble veica augstumu 3,55 m.

Tāllēkšana. Runājot par startiem Kuldīgā, neviļus tiek piesaukti arī pirms divām dienām notikušie “Rīgas kausi”. Tas attiecas arī uz tāllēkšanu sievietēm. Rīgas sporta manēžā uzvarēja viešņa no Ukrainas – Irina Ņerubaļščuka ar rezultātu 6,23 m un otrā bija mūsu Kitija Paula Melnbārde - 6,06 m. Arī Kuldīgā Irina bija pārāka – šoreiz aizlēcot vēl tālāk – 6,32 m. Labākā no Latvijas atkal bija Kitija Paula – 6,00 m, tiesa - par astoņiem centimetriem piekāpjoties Sārai Līčai no Francijas.

Vēl nedaudz daži fakti un skaitļi par XII “Kuldīgas Katrīnas kausiem”.
# XII “Kuldīgas Katrīnas kausos” piedalījās 16 valstu 124 ( 51 vīrietis un 73 sievietes)vieglatlēti. Līdz šim visvairāk – 200 dalībnieki no 17 valstīm (2018.g.).
# Šogad sacensību laikā laboti 5 “Kausu” rekordi, 4  - Kuldīgas manēžas rekordi un 4 Latvijas vieglatlētu rezultāti ir Lat SB.
# Šogad tika izcīnīti 12 kausi. Tos saņēma 9 valstu vieglatlēti. Latvija – 3, Lietuva – 2, Austrālija, Lielbritānija, Nīderlande, Turcija, Slovēnija, Igaunija un Ukraina – pa vienam. Pie tam Austrālijas, Turcijas un Slovēnijas vieglatlēti – pirmo reizi.
# Aizvadīto 12 gadu laikā “Kausi” izcīnīti un pasniegti 160 reizes, tai skaitā – 86 ārzemniekiem. Lietuvai – visvairāk reižu – 24. Lielbritānijai tagad – 14 reižu.
# 44 šo sacensību rezultāti, vērtēti pēc WA punktu tabulām, ir 1000 punktu un vairāk. Latvijas vieglatlētiem – 12 rezultāti.
# Visaugstāk vērtētais sacensību rezultāts Valteram Kreišam – 5,53 m – 1138 p. Tuvu tam arī Nikai Glojnaričai (Slovēnija) – 8,11 sek. – 1136 p. un Semam Bleikam (Austrālija) – 3:41,93 – 1130 p.
# Vērtējot visu 12 disciplīnu uzvarētāju rezultātus pēc šīm tabulām – 2024.g. “Kausi” ir visvērtīgākie – vidēji 1066,6 p. - tikai vienā disciplīnā (kārtslēkšanā sievietēm) rezultāta vērtējums bija zem 1000 p. Līdz šim šajā vērtējumā līderes bija 2018.g. “Kausu” izcīņas sacensības – vidēji 1055 p. un 12 disciplīnu uzvarētājiem.

Andris Staģis