Intersanti fakti un skaitļi par 45. Latvijas čempionātu

Andris Staģis, Statistiķis, 29/02/2016 17:23

Februāra pēdējās nedēļas nogalē Kuldīgas Vieglatlētikas manēžā jau astoto gadu pēc kārtas notika Latvijas ziemas čempionāts telpās, kuram kopš 1971. gada ir 45. kārtas numurs.

Sacensības notika 26 disciplīnās un tajās startēja gandrīz 200 vieglatlēti (precīzāk – 194), kā arī četri viesi no Lietuvas. Aizvadītais čempionāts iezīmējās ar vairākiem patīkamiem un zīmīgiem notikumiem, par kuriem ir vērts pastāstīt un arī tos analizēt.

Čempionāta laikā labots Latvijas rekords 4x200 m stafetes skrējienā – 1:42,24. Tā autores ir Limbažu un Salacgrīvas novada SS skrējējas Asnāte Kalniņa, Anda Jēgere, Patrīcija Karlīna Roshofa un Diāna Daktere. Pie tam Anda Jēgere par Latvijas čempioni kļuva savā 20.dzimšanas dienā. Meiteņu rezultāts ir arī jauns Latvijas čempionātu un Kuldīgas manēžas rekords.

# Laboti vēl divi Latvijas čempionātu rekordi:
Dmitrijs Jurkevičs 1500 m veica 3:45,95 un Elvijs Misāns tālumā aizlēca 7,85 m. Abi rezultāti ir arī šosezon labākie Latvijā.

# Otru uzvaru Elvijs Misāns izcīnija trīssoļlēkšanā – ar savu personisko telpu rekordu un jaunu Kuldīgas manēžas rekordu – 16,44 m.

# Vēl 10 disciplīnās jaunie 2016.gada Latvijas čempioni sasniedza sezonas labākos rezultātus:
„Ausekļa” kvartets (Roberts Vidžus, Austris Karpinskis, Kaspars Porejs un Māris Grēniņš) 4x200 m stafetē – 1:30,70;
Jānis Baltušs 400 m – 48,94 sek. (tikai 0,02 sek. viņam zaudēja A.Karpinskis);
Sergejs Birjukovs 60 m/b – 8,08 sek.;
Jānis Vanags augstlēkšanā – 2,14 m;
Gunta Latiševa–Čudare 200 m – 24,44;
Ilze Vītola 400 m – 59,85;
Guna Ģērmane 1500 m – 4:55,23;
Māra Grīva tāllēkšanā – 6,10 m;
Madara Apine trīssoļlēkšanā – 13,33 m;
Inga Miķelsone lodes grūšanā – 14,20 m.
Tātad kopā – 14 disciplīnās jaunie Latvijas čempioni ir arī sezonas līderi.

# Vērtējot pēc IAAF punktu tabulām, 14 rezultātu vērtējums pārsniedz 1000 p. robežu:
1105 E.Misāns tāllēkšanā -7,85 m
1105 E.Misāns trīssoļlēkšanā – 16,44 m
1075 D.Jurkevičs 1500 m – 3:45,95
1067 D.Jurkevičs 800 m – 1:50,46
1043 G.Latiševa-Čudare 200 m – 24,44
1039 J.Leitis trīssoļlēkšanā – 15,82 m
1037 J.Vanags augstlēkšanā – 2,14 m
1034 M.Apine trīssoļlēkšanā – 13,33 m
1015 S.Birjukovs 60 m/b – 8,08 sek.
1009 K.Sietiņš 60 m/b – 8,10 sek.
1009 M.Grīva tāllēkšanā – 6,10 m
1007 G.Latiševa-Čudare 60 m – 7,64 sek.
1007 S.Bukša 200 m – 24,84 sek.
1004 S.Bukša 60 m – 7,65 sek.

Tātad – 10 disciplīnu jauno čempionu rezultātu vērtējums pārsniedz 1000 p. robežu.

Diemžēl pretējā polā:
817 - 1500 m sievietēm (4:55,23)
823 – lodes grūšanā sievietēm ( 14,20 m)
833 – 3000 m sievietēm (10:32,63)
873 – kārtslēkšanā vīriešiem (4,55 m)
874 – lodes grūšanā vīriešiem (15,85 m).

Visu 26 Latvijas čempionu (arī stafetes komandu) rezultātu vidējais vērtējums punktos – 965 p.
Salīdzinot ar 2015.gadu, šī gada čempionu rezultāti augstāki ir 13 disciplīnās.

# Visu Latvijas 2016.gada čempionu vidējais vecums ir 24,3 gadi (vīrieši – 25,5 un sievietes – 23,2).
Jaunākais čempions vīriešiem – A.Karpinskis (18 g.). Savukārt trīs jaunās čempiones – Asnāte Kalniņa, Patrīcija Karlīna Roshofa un Daira Deičmane tikai šogad svinēs 17.dzimšanas dienu. Savukārt vispieredzējušākie ir Māris Grēniņš (35 g.) un Guna Ģērmane (32 g.).

# 26 disciplīnās izcīnītos zelta, sudraba un bronzas medaļu komplektus sadalīja 31 Latvijas pilsētu, novadu un klubu vieglatlēti.Visvairāk:
„Auseklis” – 11 medaļas (pa četrām zelta un sudraba, kā arī trīs bronzas)
„Arkādija” – 10 medaļas (pa divām zelta un bronzas, kā arī sešas sudraba)
Bauska, Valmiera, Ventspils un V.Lāča skola – pa piecām
Jelgavas nov. un Madona – pa četrām; u.t.t.

# Visi pirmo triju godalgoto vietu ieguvēji bez medaļas un diploma saņēma arī LVS kalendāru un gadagrāmatu. Savukārt čempionu treneriem balvā tika gadagrāmata. M.Lūseitika 3 balvas, bet A.Čumakovam, R.Jurkevičam, E.Krūmam un L.Haritonovam – pa divām.

# Šajā čempionātā pa divām zelta medaļām izcīnija D.Jurkevičs, J.Baltušs, E.Misāns, G.Latiševa-Čudare un R.Vidžus (vienu arī stafetē). Savukārt M.Grēniņam viss komplekts – zelts stafetē, sudrabs tāllēkšanā un bronza 60 m barjerskrējienā.

Pēc šī čempionāta J.Baltuša un E.Misāna zelta medaļu pūrā ir pa 25 medaļām, M.Grēniņam – 20, D.Jurkevičam – 13. Līdz deviņām zelta medaļām savu kolekciju palielināja I.Bortaščenoka, G.Latiševa-Čudare un I.Miķelsone.