Reinis Krēgers un Gerda Kerija Dreimane – Latvijas čempioni daudzcīņās telpās (Papildināts)

Andris Staģis, Statistiķis, 28/01/2024 20:56
Kārlis Jēkabs Karslbergs ar treneri Artūru Priževoitu
Guntis Bērziņš

Divas dienas – sestdien un svētdien – Valmieras Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā notika 2024. gada jeb 53. Latvijas čempionāta sacensības telpās. Par 2024. gada Latvijas čempionu tituliem un čempionāta medaļām septiņcīņā un pieccīņā sacentās pieaugušie, juniori (U20) un jaunieši (U18, U16, U14). Sacensībās tika labots Latvijas U18 rekords – Kārlis Jēkabs Karslbergs (Ogre) guva 5371 punktu.

Vispirms nedaudz par šo sacensību vēsturi. Lai gan pirmais oficiālais Latvijas čempionāts telpās notika 1971. gadā – līdz tam līdzīgas sacensības tika dēvētas kā republikas ziemas sacensības, daudzcīņnieki pie Latvijas čempionu tituliem un godalgoto vietu medaļām pirmo reizi tika tikai 1978. gadā. Par pirmo Latvijas čempionu septiņcīņā kļuva vēlākais bobslejists Jānis Skrastiņš – 5113 p. Manēžas apstākļu dēļ (150 m aplis un 50 m pa taisni) šīs septiņcīņas programmā bija 50 sprints un 50 m/b. Kopš manēžas pirmās rekonstrukcijas, t.i. kopš 1980. gada – 60 m un 60 m/b. Divkārt daudzcīņieki (1985.g. un 1989.g.) startēja astoņcīņā – ar 300 m vai 400 m skrējienu pirmās dienas nogalē. Latvijas čempionāti daudzcīņās nenotika 1988.g. (vēlreiz rekonstruējot manēžu) un 2021.g. (kovida dēļ).

Latvijas čempionātu labākais sasniegums, arī Latvijas rekords telpās – 5787 p. kopš 2008. gada pieder Latvijas rekordistam arī desmitcīņā Edgaram Eriņam. Viņš arī seškārtējs Latvijas čempions telpu septiņcīņā.

Savukārt sievietēm 1978. gadā par pirmo Latvijas čempioni kļuva Inese Čulkstena. Pirmsākumos pieccīņas programmā bija 50 m/b un 600 m. Sešos čempionātos (1981.-1987.g.) daudzcīņnieces sacentās  sešcīņā – kā sestā disciplīna bija 60 m, 100 m vai 200 m. Tikai kopš 1989. gada sievietes, arī juniores un jaunietes sacenšas pieccīņā, kurā ir 60 m/b un 800 m.

Latvijas čempionātu rekordiste ir Līga Kļaviņa – 1999.g. – 4452 p. (8,61-1,89-13,72-6,32-2:34,10). Līga Kļaviņa tāpat kā Kristīne Suharevska un Laura Ludevika ir četrkārtējas Latvijas telpu čempiones. Pērn un aizpērn par Latvijas čempioni kļuva vēl juniore Gerda Kerija Dreimane, kura šobrīd ar rezultātu 4203 p. ir ne vien Latvijas sezonas līdere, bet arī pasaules ranga pirmajā desmitā.

Savukārt Latvijas rekords pieccīņā ir augstas pasaules klases rezultāts – 4701 p. – un kopš 2019. gada pieder Laurai Ikauniecei. Pa disciplīnām: 8,29 – 1,84 – 13,35 – 6,33 – 2:14,01.

Aizvadītajā čempionātā piecās vecuma grupās tika izcīnītas 10 Latvijas čempionu zelta medaļas. Vēl 20 daudzcīņnieki saņēma nedaudz zemākas raudzes – sudraba un bronzas medaļas. Turpinot pozitīvo faktu uzskaitījumu, konstatējam, ka seši jaunie čempioni sasnieguši savu vecuma grupu šosezon labākos rezultātus Latvijā. Labots arī viens Latvijas rekords – U18 vecuma grupā Kārlis Jēkabs Karslbergs (Ogre) par 58 p. labojis Ernesta Atvara Paļuļa pērnā gada nogalē, pirms sešām nedēļām sasniegto rekordu (5313 p.). Jaunais rekords tagad ir 5371 p. Sezonā labākos rezultātus sasniedza U16 grupā Mārtiņš Matisāns (Preiļi)– 4172 p. un Sandija Reitmane (Ogre) – 3437 p.; U18 grupā Nikola Bunde (Sigulda) – 3737 p.; juniorēm (U20) Sanija Robežniece (Kuldīga) – 3179 p., kā arī čempions vīru septiņcīņā Reinis Krēgers (Valmiera) – 5542 p.

Reinis Krēgers pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu telpu daudzcīņā. 2011.gadā viņš bija trešais. Savukārt 2012. gadā un 2023. gadā kļuva par Latvijas čempionu desmitcīņā.

Sievietēm ļoti spraigā cīņā trešo gadu pēc kārtas Latvijas čempione ir arī šīs sezonas līdere (4203 p.) – Gerda Kerija Dreimane (Bauska) – 4005 p.

Īsumā par medaļu sadalījumu. Trīs zelta medaļas Ogres daudzcīņniekiem (Kārlis Jēkabs Karlsbergs, Miks Jānis Opolais un Sandija Reitmane). Ogrēniešiem arī visvairāk medaļu – septiņas. Pa vienai zelta medaļai tika Preiļiem, Valmierai, Ādažiem, Līvāniem, Siguldai Bauskai un Kuldīgai. Liepājai – trīs sudraba un bronzas medaļas. Pa divām – Preiļiem, Vecumniekiem, Madonai, Valmierai, Siguldai, Kuldīgai un Aizkrauklei.

2024. gada Latvijas čempioni un rezultāti pa disciplīnām:
Septiņcīņa vīrieši Reinis Krēgers,92 (Valmiera) – 5542 p. (Lat SB)
7,15-7,03-14,06-1,99(Lat SB augstlēkšanā)-8,55-4,40 – 2:48,08
Juniori (U20) Miks Jānis Opolais,06 (Ogre) – 4867 p.
7,46-6,71-10,42-1,81-8,63-4,20-2:51,91
Jaunieši (U18) Kārlis Jēkabs Karlsbergs,07 (Ogre) – 5371 p. (LR U18 un Lat SB)
7,15-6,52-13,62-1,86-7,93-4,20-2:48,35
Zēni (U16) Mārtiņš Matisāns,09 (Preiļi) – 4172 p. (Lat SB)
7,49-5,92-11,63-1,65-8,77-3,10-3:04,51
Pieccīņa zēni (U14) Edvards Krūms,11 (Ādaži) – 2350 p.
9,16-4,73-11,18-1,46-3:31,33

Pieccīņa sievietes Gerda Kerija Dreimane,04 (Bauska) – 4005 p.
8,97-1,69-11,64-5,99-2:24,49
Juniores (U20) Sanija Robežniece,05 (Kuldīga) – 3179 p. (Lat SB)
9,30-1,54-9,00-5,30-2:41,28
Jaunietes (U18) Nikola Bunde,07 (Sigulda) – 3737 p. (Lat SB)
8,85-1,68-12,04-5,36-2:34,11
Meitenes (U16) Sandija Reitmane,10 (Ogre) – 3437 p. (Lat SB)
9,12-1,55-10,07-5,28-2:29,19
Meitenes (U14) Evelīna Lāce,11 (Līvāni) – 2924 p.
9,76-1,51-9,87-4,66-2:42,51

Papildinājums. Sacensību gaitā  septiņcīņā jauniešiem (U18) Kārlis Jēkabs Karlsbergs (Ogre) laboja arī līdz šim Ričardam Pederam piederošo rekordu 60 m barjerskrējienā telpās (sh) - 7,99 sek. Jaunais rekords ir 7,93 sek.

Andris Staģis