Pasaules un Eiropas čempionātos valstu nacionālajā vērtējumā tiek ņemti vērā katras izlases trīs labākie rezultāti. Katrā komandā drīkst startēt līdz deviņiem sportistiem, no kuriem seši var cīnīties nacionālajā valstu ieskaitē, atlikušie trīs skrējēji var startēt tikai individuāli. Diennakts skrējienos pēdējās trīs reizes Latvijas ultramaratonistu komandai izdevies nokomplektēt vismaz četru vīru sastāvu, taču ne reizi nav izdevies startēt trim dāmām.

Francijā  sestdien, 22.oktobrī, plkst.10 pēc vietējā laika 24 stundu skrējienu uzsāks rūdītākā Latvijas ultramaratoniste Dace Veipa, kā arī Aija Linē un Inita Nereta. Latvijas vīriešu izlasi pārstāvēs Jānis Actiņš, Laimonis Skadiņš, Nikolajs Lucāns un Normunds Laucis.

Pērn Itālijas pilsētā Turīnā Dace Veipa sasniedza pēdējo 20 gadu spožāko Latvijas rezultātu - 161,177 kilometrus. Šogad viņas mērķis ir vismaz 180 kilometri jeb Spartatlona kvalifikācija, lsm.lv atklāja šī gada Latvijas čempione 100 kilometru distancē. Tiesa, trīskārtējās skrējiensoļojuma ''Rīga-Valmiera'' finišētājas lielākais sasniegums ir uzvara 211 kilometru distancē pirms diviem gadiem Igaunijā.

Aija Linē grasās savā kontā ierakstīt ne mazāk par 130 kilometriem. Taču šī atzīme 1,1 kilometru garajā aplī neliks apstāties, jo tālāk varēs doties arī soļojot un līdz kontrollaika beigām krāt kilometru pēc kilometra. Pērn Hānjas augstienē pieveiktie 100 kilometri vairāk nekā 12 stundās ir līdz šim garākā pieveiktā distance, savukārt šogad noskrieti  78 kilometri „Cēsis Eco Trail” Amatas takās.

Komandas tumšais zirdziņš Eiropas čempionātā būs Inita Nereta no Jēkabpils, taču trīs sieviešu starts vērtējams kā sasniegums Latvijas komandai, jo pēdējo četru gadu laikā Latvijas izlases kreklā diennakti skrējušas vien četras dāmas. Tikmēr kungi bijuši divreiz aktīvāki, un kopš 2012.gada 24 stundu sacensības izbaudījuši astoņi ultramaratonisti.

Atzīmējot gaidāmos laikapstākļus, Dace Veipa min gaidāmo netipiski zemo gaisa temperatūru. Sacensību laikā sinoptiķi prognozē +16 grādus, savukārt naktī vien +6 grādus. Siltums virs 20 grādiem Francijas dienvidos atgriezīsies vien oktobra pēdējā nedēļā.

Skrējēja norāda arī uz trases īpatnībām, jo tā sastāvēs no diviem apļiem – 700 metru gara skrējiena apkārt stadionam un 400 metriem pa pašu stadionu, veidojot divas cilpas ar 1120 metru kopgarumu, kuru skries 81 sieviete un 99 vīrieši no 24 Eiropas valstīm.

Jānis Actiņš ir pieredzes bagātākais izlases dalībnieks, jo piedalījies pēdējos divos pasaules čempionātos 2015. un 2013.gadā. Tikmēr pārējiem ultramaratonistiem Eiropas čempionāts būs debija 24 stundu skrējienā. Jānis Actiņš ir Latvijas rekordists šajā distancē kopš 2013.gada, kad Nīderlandē noskrēja 243,991 kilometru. Arī pērn (238,591km) viņš bija komandas līderis un tuvu savam labākajam sniegumam.

Ar Jāņa Actiņa un viņa komandas biedru palīdzību 2015.gada pasaules čempionātā tika izcīnīta vieta labāko desmitniekā.  2016.gada Eiropas čempionātā ir iespējams finišēt augstākā pozīcijā, jo nebūs jāsacenšas ar ASV, Japānu un vieglatlētikā diskvalificēto Krieviju.

Eiropas čempionāta debitants Laimonis Skadiņš no Babītes ir divkārtējs Spartatlona finišētājs, kā arī divreiz nepilnā diennaktī noskrējis un uzvarējis Igaunijas 211 kilometru Laulasmā ultramaratonu. Šovasar viņš kļuva par pirmo latvieti, kurš pieveic 100 jūdžu Ledvilas kalnu skrējienu ASV. Diennakts skrējienā mērķis ir vismaz 216 kilometri, kas dotu garantētu dalību Spartatlonā.

Nikolajs Lucāns daudzreiz uzvarējis diennakti ilgos rogainingos, taču diennakts skrējienos arī viņš uzskatāms par debitantu. Ja 24 stundu rogainingā, meklējot kontrolpunktus, Lucāns pieveic ap 100 kilometriem, tad Eiropas čempionātā, kur trase būs 1,1 kilometru aplis, nevis plašs mežs, Kauguros dzīvojošā skrējēja mērķis būs 200 kilometri, lsm.lv atzina sportists. Nikolajs Lucāns tāpat kā Dace Veipa ir trīskārtējs ''Rīga-Valmiera'' finišētājs, un viņa garākā pieveiktā distance ir 178,2 kilometri 2015.gada vasarā Laulasmā ultramaratonā Igaunijā.

Šaha spēle nepieciešams arī baltais zirdziņš, un tāds Eiropas čempionātā būs Normunds Laucis no Aizkraukles, kurš atšķirībā no citiem, piemēram, Nikolaja (temps 5:40min/km), neprot skriet lēni. Lēnāk par 5:00-5:10min/km skriet ir apgrūtinoši, pirms starta Eiropas čempionātā lsm.lv stāsta 55 gadus jaunais ultramaratonists, kurš savā līdzšinējā dzīvē nav bijis ārpus bijušās Padomju Savienības robežām.

Pirmās skriešanas sacensības „Kefīra kauss 2016” līderim bija pērn 107 kilometru garajā skrējiensoļumā ''Rīga-Valmiera'', kur šogad izcīnīta augstā ceturtā vieta. 2015.gadā skrējēja otras sacensības bija Valmieras maratons, kura rezultātu šogad divreiz uzlaboja, sasniedzot vēsturiski labāko rezultātu (2:55:28) savā vecumā. Šogad noskrieti visi septiņi Latvijā notikušie ultramaratoni, no kuriem uzvara izcīnīta sešu stundu skrējienā Rīgā, Uzvaras parkā (74,246km), kad karstumā pārspēts vēlākais Spartatlona finišētājs Gunārs Ķeģis.

Normunda Lauča īsākā distance sacensību režīmā līdz šim bijusi pusmaratons, kurš katru nākamo reizi noskriets ātrāk par iepriekšējo. Viņa garākais skrējiens noslēgsies svētdien, 23.oktobrī, plkst.10 (11.00 pēc Latvijas laika).

24 stundu sacensības šogad notiek tikai trīs nedēļas pēc Spartatlona, un maijā pēc latviešiem veiksmīgās Grieķijas skrējiena izlozes izskanēja pamatotas bažas, vai izdosies nokomplektēt konkurētspējīgu izlases sastāvu, taču esošais sastāvs neļaus skumt nevienam līdzjutējam.

Gaidāmajā nedēļas nogalē vieni Beverīnas pilskalna ''Stirnu bukā'' noslēgs taku skriešanas sezonu, citi nākamajā dienā Ozolniekos piedalīsies gada pēdējā pusmaratonā. Taču gan vieni, gan otri, gan arī mājās palicēji gaidīs ziņas no diennakts skrējiena trases. Ja pasākuma mājaslapa klusēs, tad jaunākā informācija un rezultāti būs pieejami lsm.lv lasītājiem, kā arī „VSK Noskrien” forumā un sociālajos tīklos.

Sacensību rīkotāji pirms paša starta paziņojuši, ka galvenais pretendents uzvarai ir Latvijas trasēs redzētais lietuvietis Aleksandrs Sorokins, kurš šogad 24 stundās spējis noskriet 260,491 kilometru. Savukārt zviedriete Marija Jansson ir vienīgā sieviete, kura šogad spējusi noskriet vairāk nekā 240 kilometrus (242,686km).

Nākamgad pasaules čempionāts diennakts skrējienā plānots Ziemeļīrijā 1.-2.jūlijā. Iespējams, Latvijas izlases sastāvā cīnīsies arī šī gada Spartatlona finišētāji Vilnis Pleite, Edgars Simanovičs un Gunārs Ķeģis.

www.lsm.lv