Laura IKAUNIECE

Dz. 1992.g. 31. maijā. Septiņcīņa. Izpildījusi „A” normatīvu (6100 p.). 2013.g. labākais rezultāts (SB) – 6321 p. (10./11.jūlijā Kazaņā). Šogad pasaulē – 8. rezultāts. Personīgais rekords (PB) - 6414 p. (2012.g.).
Pasaules čempionātā startēs pirmo reizi.
2009.g. pasaules jaunatnes čempionātā un 2013.g. Universiādē – sudraba medaļas. 2009.g. Eiropas jauniešu olimpiskajās dienās, 2011.g. Eiropas junioru čempionātā un 2012.g. Eiropas čempionātā – bronzas medaļas. 2012.g. Londonas olimpisko spēļu dalībniece (9.v.).

Madara PALAMEIKA

Dz. 1987. g. 18. jūnijā. Šķēpa mešana. Izpildījusi „A” normatīvu (62,00 m). 2013.g. SB – 62,72 m (19. jūlijā Valmierā). Šogad 12. rezultāts pasaulē. PB – 64,51 m (2009.g.) – Latvijas rekords.
Divkārt startējusi pasaules čempionātos: 2011.g. - 11.v. (58,08 m) un 2009.g. – 27.v.(52,98 m). 2009.g. Eiropas junioru (U23) čempione; 2007.g. – bronzas medaļa. 2012.g. Londonas olimpisko spēļu dalībniece (8.v.).

Līna MŪZE

Dz. 1992.g. 4. decembrī. Šķēpa mešana. Izpildījusi „B” normatīvu (60,00 m). 2013.g. SB un arī PB – 61,97 m (26. jūlijā Jēkabpilī). Šogad 16.rezultāts pasaulē.
Pasaules čempionātu debitante.
2013.g. Eiropas junioru (U23) čempione. 2010.g. pasaules junioru un 2011.g. Eiropas junioru vicečempione. 2012.g. Londonas olimpisko spēļu dalībniece (13.v.).

Lauma GRĪVA

Dz.1 984.g. 27. oktobrī. Tāllēkšana. Izpildījusi „B” normatīvu (6,65 m). 2013.g. PB - 6,72 m (28. maijā Tartu). Šogad 22. rezultāts pasaulē. PB – 6,86 m (2011.g.).
2011.g. pasaules čempionātā 23.v. (6,27 m). 2012. g. Londonas olimpisko spēļu dalībniece (28.v.).

Vadims VASIĻEVSKIS

Dz.1982.g. 5. janvārī. Šķēpa mešana. Izpildījis „B” normatīvu (81,00 m). 2013.g. SB – 82,79 m (30. maijā Rīgā). Šogad 22. rezultāts pasaulē. PB – 90,73 m (2007.g.) – Latvijas rekords.
Četrkārt jau startējis pasaules čempionātos: 2005.g. – 16. v. (76,16 m); 2007. g. – 4.v. (85,19 m); 2009. g. – 4.v. ( 82,37 m) un 2011.g. – 25. v. (75,23 m).
Atēnu olimpisko spēļu (2004.g.) vicečempions (84,95 m); 2008.g. Pekinā – 9.v. (81,32 m) un 2012.g. Londonā – 39.v. (72,81 m).
Eiropas ziemas kausu (2004.g. Marsā) uzvarētājs (82,44 m). 2007.g. Universiādes (Bangkokā) čempions (83,92 m).

Igors SOKOLOVS

Dz. 1974.g. 17. augustā. Vesera mešana. Izpildījis „B” normatīvu (76,00 m). 2013.g. SB – 76,20 m (4. maijā Rīgā). Šogad pasaulē 33. v. PB – 80,14 m (2009.g.) – Latvijas rekords.
Trīskārt startējis pasaules čempionātos: 2011.g. – 20. v.(72,95 m); 2009.g. – 17.v.(73,97 m) un 2007.g. – 14.v.( 73,92 m).
Divu olimpisko spēļu dalībnieks: 2008.g. Pekinā – 19. v. un 2012.g. Londonā (18.v.)

Mareks ĀRENTS

Dz.1986. g.18. jūnijā. Kārtslēkšana. Izpildījis „B” normatīvu (5,60 m). 2013.g. SB – 5,60 m telpās (23. februārī Kuldīgā). Pasaulē apm. 40.-57. v. PB – 5,60 m (2012.g.).
Pasaules čempionātu debitants. Londonas olimpisko spēļu dalībnieks (22.v.).

Agnese PASTARE

Dz. 1988.g. 27. oktobrī. 20 km soļošana. Izpildījusi „A” normatīvu (1.36:00). 2013.g. SB 1.34:10 (17. martā Lugano) – šogad pasaulē 47.v. PB – 1.31:25 (2010.g.).
2011.g. pasaules čempionātā 28.v. (1.37:48). Londonas olimpisko spēļu dalībniece (24.v.).

Anita KAŽEMĀKA

Dz. 1990.g. 30. maijā. 20 km soļošana. Izpildījusi „B” normatīvu (1.38:00). 2013.g. SB – 1.36:28 (14. jūnijā Alitā) – 85. rezultāts pasaulē. PB – 1.34:29 (2012.g.).
Pasaules čempionātu debitante.

Arnis RUMBENIEKS

Dz. 1988.g. 4. aprīlī. 20 km soļošana. Izpildījis „B” normatīvu (1.26:00). 2013.g. SB – 1.25:42 (14. jūnijā Alitā) - 127. rezultāts pasaulē. PB – 1.24:18 (2012.g.).
Pasaules čempionātu debitants. Londonas olimpisko spēļu dalībnieks (45.v.).

Latvijas vieglatlētu startu kalendārs:

10.augustā – Lauma Grīva (tāllēkšanā), Igors Sokolovs (vesera mešanā) un Mareks Ārents (kārtslēkšanā) – kvalifikācijas sacensības
11.augustā – Arnis Rumbenieks (20 km soļojums) un finālsacensības tāllēkšanā
12. augustā – finālsacensības vesera mešanā un kārtslēkšanā
12. un 13.augustā – Laura Ikauniece septiņcīņā
13. augustā – Agnese Pastare un Anita Kažemāka (20 km soļojums)
15.augustā – Vadims Vasiļevskis (kvalifikācija šķēpa mešanā)
16.augustā – Madara Palameika un Līna Mūze (kvalifikācija šķēpa mešanā)
17.augustā – finālsacensības šķēpa mešanā vīriešiem
18.augustā – finālsacensības šķēpa mešanā sievietēm

Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 13 aizvadītajos pasaules čempionātos.
Izcīnītas divas bronzas medaļas: 1983.g. Dainis Kūla šķēpa mešanā (83,58 m) un 2011.g. Ineta Radeviča tāllēkšanā (6,76 m).
Trīskārt – ceturtās vietas: 2001.g. Aigars Fadejevs 50 km soļošanā (3;46;20) un Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā -2007.g. (85,19 m) un 2009.g. ( 82,37 m).
Trīskārt – piektās vietas: 1983.g. Jānis Bojārs lodes grūšanā (20,32 m),1987.g. Igors Kazanovs 110 m/b (13,48) un 2001.g. Valentīna Gotovska tāllēkšanā (6,84w m).
Divkārt- sestās vietas: 1993.g. Igors Kazanovs 110 m/b (13,38) un 2005.g. Ēriks Rags šķēpa mešanā (78,77 m)
Trīskārt – septītās vietas:1997.g. Jeļena Blaževiča tr;īssoļlēkšanā (14,06 m) un Ainārs Kovals šķēpa mešanā – 2005.g. (77,61 m) un 2009.g.(81,54 m).
Trīskārt – astotās vietas: 1993.g. Valentīna Gotovska augstlēkšanā (1,91 m); 1997.g. Anita Liepiņa 10000 m soļošanā (45:00,56) un 2001.g. Ēriks Rags šķēpa mešanā (82,82 m).

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas vieglatlēti piedalījušies 10 pasaules čempionātos. 1993.g. Štutgartē – 9 pārstāvji; 1995.g. Gēteborgā – 9 pārstāvji; 1997.g. Atēnās – 17 pārstāvji; 1999.g. Seviļjā – 8 pārstāvji; 2001.g. Edmontomā – 8 pārstāvji; 2003.g. Parīzē – 9 pārstāvji; 2005.g. Helsinkos – 11 pārstāvji; 2007.g. Osakā – 11 pārstāvji; 2009.g. Berlīnē – 15 pārstāvji un 2011.g. Tegu – 13 pārstāvji.

Nākamais XV IAAF pasaules čempionāts notiks 2015. g. Ķīnā, Pekinā no 22. līdz 30.jūlijam.

Andris Staģis