Jāņa Lūša dzīvesgājums:

Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā.

Absolvējis Kandavas vidusskolu (1957) un Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju (1961).
Sieva — Elvīra Ozoliņa, olimpiskā čempione šķēpmešanā.
Dēls — Voldemārs Lūsis, divu (2000 un 2004) olimpisko spēļu dalībnieks.

Sporta karjera:

Ar sportu sāk nodarboties 1952. gadā.
No 1957. līdz 1976. gadam startējis 274 oficiālās sacensībās, 200 no tām izcīnījis uzvaras.
Bijis PSRS izlases treneris šķēpa mešanā. Strādājis par treneri Madagaskarā.
Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas padomes priekšsēdētājs.
Aktīvs olimpiskās izglītības popularizētājs Latvijas skolās.
Latvijas Šķēpa metēju kluba dibinātājs un treneris.
Kopš 1995. gada notiek tradicionālās Jāņa Lūša un Ineses Jaunzemes dāvātā kausa izcīņas šķēpmešanas sacensības jauniešiem.

Olimpiskā pieredze:

1964., 1968., 1972. un 1976. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās kā sportists.
1980. gadā Maskavā — kā PSRS šķēpmetēju izlases vecākais treneris.
1992. un 2004. gada olimpiskajās spēlēs Latvijas vieglatlētu komandas pārstāvis.
2000. gadā Sidnejas olimpiskajās spēlēs — treneris.

Izcilākie sasniegumi sportā:

Olimpiskais čempions šķēpmešanā 19. olimpiskajās spēlēs Mehiko (1968. gadā).
2. vieta olimpiskajās spēlēs Minhenē 1972. gadā.
3. vieta olimpiskajās spēlēs Tokijā 1964. gadā.
Savā šķēpmešanas karjerā vienīgais latvietis, kuram izdevies iegūt visa kaluma olimpiskās medaļas — zelta, sudraba, bronzas.
Četrkārtējs Eiropas čempions šķēpa mešanā (1962, 1966, 1969, 1971).
Divkārtējs Eiropas kausu izcīņas sacensību uzvarētājs (1965, 1967).
Latvijas PSR čempions (1968).
Divas reizes sasniedzis pasaules rekordu (1968. gadā — 91,98 m; 1972. gadā — 93,80 m).
Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas aptaujā 1987. gadā atzīts par pasaules visu laiku labāko šķēpa metēju.
Desmit reižu atzīts par gada populārāko Latvijas sportistu (1962, 1963, 1965–1969, 1971–1973).
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Olimpiskās komitejas goda zīmi.