.jpg)
No 7. līdz 12. jūnijam Romā, Itālijā, norisināsies Eiropas čempionāts, kurā Latviju pārstāvēs 12 sportisti 10 dažādās disciplīnās.
|
Čempionāta gads un vieta |
Latvijas vieglatlētu skaits tajā |
Izcīnītās medaļas, augstākie sasniegumi |
|---|---|---|
|
1934.g. Turīna |
5 |
1.v. Jānis Daliņš, 50km soļošanā |
|
1938.g. Vīnē |
2 |
5.v. Lavīze Pūce, šķēpa mešana |
|
|
|
PSRS izlases sastāvā |
|
1946.g. Oslo |
1 |
2.v. Lidija Gaile, tāllēkšanā |
|
1950.g.Briselē |
- |
- |
|
1954.g. Bernē |
1 |
9.v. Edmunds Pīlāgs, 4x400m |
|
1958.g. Stokholmā |
1 |
3.v. Dzidra Levicka, 800m |
|
1962.g. Belgradā |
1 |
1.v. Jānis Lūsis, šķēpa mešanā |
|
1966.g. Budapeštā |
5 |
1.v. Jānis Lūsis, šķēpa mešanā un 1.v. Renāte Lāce, 4x100m |
|
1969.g. Atēnās |
3 |
1.v. Jānis Lūsis, šķēpa mešanā |
|
1971.g. Helsinkos |
3 |
1.v. Jānis Lūsis un 2.v. Jānis Doniņš, šķēpa mešanā |
|
1974.g. Romā |
7 |
3.v. Ingrīdai Barkānei un Intai Kļimovičai 4x400m |
|
1978.g. Prāgā |
1 |
7.v. Ingrīda Barkāne, 400 m/b |
|
1982.g. Atēnās |
2 |
2.v. Jānis Bojārs, lodes grūšanā |
|
1986.g. Štutgartē |
3 |
2.v. Māris Bružiks, trīssoļlēkšanā |
|
1990.g. Splitā |
2 |
7.v. Valentīna Gotovska, augstlēkšanā |
|
|
|
Latvijas izlases sastāvā |
|
1994.g. Helsinkos |
13 |
3.v. Māris Bružiks, trīssoļlēkšanā |
|
1998.g. Budapeštā |
17 |
2.v. Aigars Fadejevs, 20km soļošanā |
|
2002.g. Minhenē |
17 |
2.v. Staņislavs Olijars, 110 m/b |
|
2006.g. Gēteborgā |
16 |
1.v. Staņislavs Olijars, 110 m/b |
|
2010.g. Barselonā |
21 |
1.v. Ineta Radeviča, tāllēkšanā un 3.v. Māris Urtāns, lodes grūšanā (pēc sāncenša DQ) |
|
2012.g. Helsinkos |
22 |
2.v. Laura Ikauniece un 3.v. Aiga Grabuste, septiņcīņā (pēc sāncenses DQ) |
|
2014.g. Cīrihē |
24 |
4.v. Madara Palameika, šķēpa mešanā |
|
2016.g. Amsterdamā |
16 |
1.v. Zigismunds Sirmais, šķēpa mešanā |
|
2018.g. Berlīnē |
17 |
9.v. Madara Palameika, šķēpa mešanā |
|
2022.g. Minhenē |
8 |
6.v. Patriks Gailums, šķēpa mešanā |
# Kopš pirmā Eiropas čempionāta 1934.g. Turīnā (Itālija) 90 gadu laikā aizvadīti 25 Eiropas čempionāti. Latvijas vieglatlēti nav piedalījušies tikai vienā no tiem – 1950.g. Briselē.
# Eiropas čempionātos piedalījušies 111 Latvijas vieglatlēti. Šogad klāt nāks vēl četri.
# Latvijas vieglatlētikas medaļu pūrā Eiropas čempionātos ieliktas astoņas zelta, septiņas sudraba un septiņas bronzas medaļas.
# Visvairāk reižu – sešas – Eiropas čempionātos startējusi Madara Palameika. Labākais sasniegums – 4.v. 2014.g. šķēpa mešanā. Pa piecām reizēm startējuši Jānis Lūsis – četrkārt Eiropas čempions un Līna Mūze-Sirmā – 7. vieta 2022.g. šķēpa mešanā. Pa četriem startiem ir 12 Latvijas vieglatlētiem: Jeļenai Prokopčukai, Valentīnai Gotovskai, Laumai Grīvai, Dmitrijam Jurkevičam, Aunāram Kovalam, Staņislavam Olijaram, Sintai Ozoliņai Kovalai, Ērikam Ragam, Rolandam Štrobinderam, Mārim Urtānam, Guntai Vaičulei un Vadimam Vasiļevskim.
|
Vārds, Uzvārds |
Disciplīna |
SB |
PB |
Eiropā |
|---|---|---|---|---|
|
Līna Mūze-Sirmā |
Škēpa mešana |
58.91m |
64.87m (2019.g.) |
22.v. |
|
Anete Sietiņa |
Šķēpa mešana |
63.21m |
64.47m (2017.g.) |
3.v. |
|
Agate Caune |
5000m |
15:18,54 |
15:00,48 (2023.g.) |
19.v. |
|
Patriks Gailums |
Šķēpa mešana |
79.02m |
84.05m (2023.g) |
30.v. |
|
Gunta Vaičule |
200m |
23,45 |
22,94 (2018.g.) |
79.v. |
|
Artūrs Niklāvs Medveds |
10 000m |
28:19,49 |
28:19,49 (2024.g.) |
39.v. |
|
Rolands Štrobinders |
Šķēpa mešana |
77.87m |
85.07m (2017.g.) |
37.v. |
|
Gatis Čakšs |
Šķēpa mešana |
82.11m |
87,57 m’(2021.g.) |
13.v. |
|
Valters Kreišs |
Kārtslēkšana |
5.66m i |
5.66m i (2024.g.) |
22.v. |
|
Oskars Grava |
200m |
21,05 |
20,87 (2023.g.) |
102.v. |
|
Raivo Saulgriezis |
20 km soļošana |
1.23:25 |
1.23:25 (2024.g.) |
60.v. |
|
Sandis Dzenītis |
Trīssoļlēkšana |
15.39m |
16.00m (2023.g.) |
136.v. |
Līna Mūze-Sirmā Romā startēs jau sestajā Eiropas čempionātā:
2012.g. 10.v. (55.00m);
2014.g. 19.v. (53.42m);
2016.g. NM;
2018.g. 19.v.(53.95m);
2022.g. 7.v.(58.11m).
Gunta Vaičule startēs jau piektajā čempionātā, bet 200m distancē pirmo reizi.
Līdz šim 400m:
2014.g. 21.v. (53,17 sek.);
2016.g. 20.v.(53,11 sek.);
2018.g. 10.v.(51,80 sek.);
2022.g. 10.v.(51,25 sek.).
Rolands Štrobinders startēs piektajā čempionātā šķēpa mešanā:
2014.g. 16.v.(76.16m);
2016.g. NM;
2018.g. 11.v.(76.59m / Q 81.93m);
2022.g. 8.v.(77.10m).
Patriks Gailums startēs trešajā čempionātā šķēpa mešanā:
2018.g. 14.v.(78.10m);
2022.g. 6.v.(78.80m).
Gatis Čakšs startēs trešajā čempionātā šķēpa mešanā:
2018.g. 13.v.(78.13m);
2022.g. 17.v.(74.63m).
Anete Sietiņa startēs otrajā čempionātā šķēpa mešanā:
2018.g. 17.v. (57.48m).
Raivo Saulgriezis startēs otrajā čempionātā 20 km soļošanā:
2022.g. 23.v. (1.29:24).
Agate Caune ,Artūrs Niklāvs Medveds, Valters Kreišs, Oskars Grava un Sandis Dzenītis Eiropas čempionātā startēs pirmo reizi.
Sacensību programma pa laikiem mūsējo disciplīnās
7.jūnijs
plkst. 22.40, 5000m siev. (Agate Caune)
8.jūnijs
plkst. 18.00, 20 km soļošana vīr. (Raivo Saulgriezis)
9.jūnijs
plkst. 10.45, trīssoļlēkšana Q (Sandis Dzenītis), (Fināls 11.06. plkst. 20.55).
plkst. 11.00, 200m vīr. priekšskrējieni (Oskars Grava) (Pusfināls plkst. 21.35; fināls 10.06. plkst. 22.50).
10.jūnijs
plkst. 10.18, kārtslēkšana Q (Valters Kreišs), (Fināls 12.06. plkst. 20.20)
plkst. 10.25 un 11.45, šķēpa mešana sievietēm Q (Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa) (Fināls 11.06. plkst.21.36.)
plkst. 10.35, 200m siev. priekšskrējieni (Gunta Vaičule)(Pusfināls plkst. 21.05; fināls 11.06. plkst. 22.53).
11.jūnijs
plkst. 13.00 un 14.25, šķēpa mešana vīriešiem (Gatis Čakšs, Patriks Gailums, Rolands Štrobinders) (Fināls 12.06. plkst. 20.28).
12.jūnijs
plkst. 20.12 un 21.44, 10 000m vīriešiem (Artūrs Niklāvs Medveds).
Materiālu sagatavoja Andris Staģis 30.05.2024