Fakti un skaitļi par pasaules telpu čempionātu vēsturi un Latvijas vieglatlētu startiem un panākumiem tajos.

# Pirmais neoficiālais pasaules mēroga forums – pasaules spēles telpās – notika 1985. gadā Parīzē. Tajās trešo vietu un bronzas medaļu izcīnīja lodes grūdējs Jānis Bojārs – 19.94m.
# Pirmais oficiālais pasaules čempionāts telpās notika 1987.gadā ASV pilsētā Indianopolisā. PSRS izlases sastāvā tajā startēja trīssoļlēcējs Māris Bružiks, ierindojoties septītajā vietā – 16.61m (kvalifikācijā – 16.93m).
# 19 Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 18 līdzšinējos čempionātos, izcīnot pa divām sudraba un bronzas godalgām.
# Sudraba medaļas: Igors Kazanovs 60m/b - 7,47 (1991.g.) un Māris Bružiks trīssoļlēkšanā – 17.36m (1993.g.);
# Bronzas medaļas: Igors Kazanovs 60 m/b – 7,59 (1989.g.) un Staņislavs Olijars 60 m/b – 7,60 (2008.g.).
# Ceturtās vietas: Staņislavs Olijars 60 m/b - 7,52 (2006.g.) un divkārt Dmitrijs Miļkevičs 800m – 1:48,01 (2006.g.) un 1:45,72 (2008.g.).
# Piektās vietas: Vjačeslavs Kočerjagins 4x400m PSRS izlases sastāvā – 3:09,20 (1991.g.); Igors Kazanovs 60 m/b – 7,55 (1993.g.); Valentīna Gotovska tāllēkšanā – 6.67m (2004.g.) un Ineta Radeviča tāllēkšanā – 6.54m (2006.g.).
# Sestās vietas: Einārs Tupurītis 800 m – 1:46,47 (1997.g.) un Ineta Radeviča tāllēkšanā – 6.54m (2008.g.).

Piezīme: ieņemtās vietas tolaik, neņemot vērā vēlākās iespējamās dalībnieku diskvalifikācijas.

# No 19 Latvijas vieglatlētiem visbiežāk čempionātos startējis Igors Kazanovs – sešas; Valentīna Gotovska un Staņislavs Olijars – pa 5; Lauma Grīva un Ineta Radeviča – pa trim; Māris Bružiks, Aiga Grabuste, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Miļkevičs un Līga Velvere – pa divām reizēm. Arī Guntai Vaičulei šis būs otrais starts pasaules telpu čempionātos: 2022.g. – 20.v. 400m – 53,05 sek.
# Visvairāk dalībnieku no Latvijas – pieci bija 1993.g. Toronto. Pa četriem 1997.g. Parīzē un 2018.g. Birmingemā.
# 400m skrējienā pirmo reizi piedalīsies Artūrs Pastors. Līdz šim tikai divi Latvijas skrējēji startējuši šajā distancē: Vjačeslavs Kočerjagins 4x400m stafetē (1991.g.) un Austris Karpinskis (2018.g.).
# Visvairāk startu Latvijas vieglatlētiem ir 60 m/b – 13; tāllēkšanā – 10 un 800m – 5 reizes.

Abiem mūsu skrējējiem priekšskrējieni 400m distancē ir pirmajā sacensību dienā (1. martā) – Guntai plkst. 12.20 (pēc mūsu laika) un Artūram – plkst. 13.00 (pēc mūsu laika). Pusfināli jau vakarā.

Andris Staģis