Ozolkalns VK skrējējus uzņēma trešo reizi, taču pirmo reizi sacensībām bija valsts čempionāta statuss. Ozolkalna kāpums ir 71,45 metri, tāpēc nepieciešamas 14 reizes, lai savāktu 1000 augstummetrus. Skrienot lejā un augšā 14 reizes, distances garums ir pie 11 kilometriem un labākie rezultāti ir tuvu stundai. Citviet pasaulē labākie rezultāti ir pat ātrāki par pusstundu, distances garumam esot piecu kilometru robežās. Aizpērn un pērn uzvarēja Kārlis Neimanis (0:59:21) un Andrejs Dmitrijevs (1:02:04). Abos gados sieviešu konkurencē ātrākā bija Jekaterina Gallamova (1:18:33 un 1:23:25), kura šoreiz palika savā mītnes vietā Francijas dienvidos. Šogad dalībnieku sastāvs bija spēcīgāks un kuplāks ne tikai LČ statusa dēļ, bet arī tāpēc, ka norises datums mainīts uz augsta sākumu no mēneša beigām, kad ne mazums taku skrējēju devušies izbaudīt Monblāna kalnu taku skrējienus.

Dalībnieku skaits pārsniedza piecus dučus un bija lielāks nekā abās iepriekšējās reizēs kopā. Katrs skrējējs startēja ar pusminūtes intervālu, reitingā spēcīgākajiem sacensības sākot pusstundu vēlāk nekā pirmajiem. Galvenais favorīts Gvido Kalniņš izvirzījās vadībā no pirmā apļa un pārējiem atstāja cīņu par otro vietu. Iepriekšējais trases rekords tika labots par vairāk nekā divām minūtēm (0:57:13). Par otro vietu cīnījās Jānis Kūms un Kristaps Magone, kuri VK sacensībās tikās pirms nepilniem diviem mēnešiem Siguldā, kad savās mājās 10 kāpumos Pilsētas trasē Kristapam Magonem patraucēja dažu dienu nesenais starts skarbajā Vilkaču maratonā (VM). Ozolkalnā vicelīdera pozīciju Jānis Kūms noturēja līdz trešajam aplim, kad palaida garām gan pērno uzvarētāju Andreju Dmitrijevu, gan Kristapu Magoni. 

LASI VAIRĀK

Autors: Matīss Vecvagaris (lsm.lv tautas sporta autors)