100. Latvijas čempionāts – skaitļi un fakti. 1. daļa.

Ieva Bļusina, 18/06/2021 14:00

Tuvojas 26. un 27. jūnijs – nedēļas nogale, kad Jelgavā notiks 100. Latvijas čempionāts vieglatlētikā.

Šis ir laiks, kad varam atskatīties uz mūsu sporta veida vēsturi un tās veidotājiem – sportistiem, treneriem, sacensību tiesnešiem, organizatoriem, pašvaldībām un visiem iesaistītajiem. Valsts čempionāta 100. gadadienas ietvaros vēlamies atzīmēt visas plašās vieglatlētikas saimes devumu, sākot ar 1920. gadu, kad notika pirmie Latvijas Vispārējie sporta svētki, beidzot ar šodienu, kad valsts čempionāta nozīmīgums tiek aktualizēts ne tikai pašmājās, bet arī no Pasaules Vieglatlētikas asociācijas puses.

100. Latvijas čempionāts ir svētki ikvienam no mums, kuri ikdienā tieši vai netieši saistīti ar vieglatlētiku. Un pateicība ikvienam šī gadsimta laikā, kuru dēļ Jelgavā atzīmēsim šos svētkus.

Gaidot nozīmīgo pasākumu, publicēsim Andra Staģa apkopotos skaitļus un faktus par līdzšinējiem Latvijas čempionātiem.
 


STADIONI, KUROS 100 GADU LAIKĀ NOTIKUŠI LĪDZŠINĒJIE 99 LATVIJAS ČEMPIONĀTI


Latvijas meistarsacīkšu pirmajā 25-gadē (1920-1945) pamatsacensību vieta galvenokārt bija LSB (Latvijas Sporta biedrības) sporta laukums. Daļa tās disciplīnu notikušas arī „Uniona” (Mežaparkā), ASK, JKS (vēlāk „Dinamo”) un pilsētas (vēlāk „Daugava”) stadionos un sporta laukumos, kā arī Ventspilī, Liepājā un Valmierā.

Savukārt 75 čempionātos, kuri notikuši laikā 1945.-2020.g. čempionātu galvenās mājvietas bijušas:
Daugavas” stadionā – 29 reizes
„Dinamo” stadionā – 27 reizes
Rīgā vēl tikai vienu reizi (1945.) – „Spartaka” („Uniona”, vēlāk Rīgas Vagonbūvētāja stadionā.).
Savukārt septiņās Latvijas pilsētās Latvijas čempionāts noticis 19 reizes: Ogrē – 5,Ventspilī un Valmierā – 4, Jūrmalā un Jēkabpilī – 2, bet Liepājā un Jelgavā – vienu reizi.