Riodežaneiro olimpiskajā stadionā aizvadītas kvalifikācijas sacensības šķēpa metējām. Bija pieteikta 31 dalībniece un kvalifikācijas norma noteikta 63 metri. Otrajā metēju plūsmā to jau pirmajā metienā izpildīja Madara Palameika – 63,03 m. Nepaveicās Sintai Ozoliņai, kura meta pati pirmā vēl pirmajā plūsmā. Pirmajā mēģinājumā 60,92 m, otrajā – 58,08 m, bet trešo neieskaitīja.

Kvalifikācijas sacensībām beidzoties Madaras rezultāts bija astotais, bet Sintas – četrpadsmitais. Atcerēsimies, ka Pekinā Sinta bija vienpadsmitā, bet Londonā – divdesmitā. Savukārt Madara Londonā bija astotā.

Kvalifikācijas barjeru pārvarēja un naktī uz piektdienu (pēc mūsu laika – 3.10) finālsacensībās startēs visas trīs vācietes (Linda Stāla – 63,95 m, Kristīna Obergfola – 62,18 m un Kristīna Husonga – 62,17 m). Startēs arī pasaules rekordiste Barbora Špotakova (Čehija) - 64,65 m. Arī abas jauno nacionālo rekordu autores: Marija Andreijčika (Polija) – 67,11 m un Sāra Kolaka (Horvātija) – 64,30 m. Madaras sāncenses būs arī Tatjana Holodoviča (Baltkrievija) – 63,78 m, Suneta Viljoena (DĀR) – 63,54 m, Huihui Ļu (Ķīna) – 63,28 m, Flora Ruisa (Kolumbija) – 62,32 m un Ketlina Mitčela (Austrālija) – 61,63 m.

Šonakt (pēc Latvijas laika) kvalifikācijas normatīvu 83 m centīsies pārsniegt abi mūsu šķēpraiži. Pirmajā plūsmā pl. 2.30 atkal kā pirmais metīs Rolands Štrobinders, bet pl. 3.55 sacensības sāks otrā plūsma, kurā startēs Zigismunds Sirmais. Startam pieteikti 37 dalībnieki un tikai pieci no viņiem šogad nav pārsnieguši 80 metru robežu. Veiksmi abiem – Rolandam un Zigismundam!

Vēl nedaudz par Paula Pujāta startu olimpiskajā finālā. Formāli viņam finālsacensībās nav nekāda vieta, jo palikušam bez rezultāta tāda netiek piešķirta. Tomēr mūsu statistikas annālēs varam droši rakstīt – divpadsmitais. Bez tam Pauls ir sasniedzis Latvijas kārtslēcēju visu laiku labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs.
Nedaudz no vēstures. Aleksandrs Obižajevs 1992.g. Barselonā palika bez rezultāta, bet 1996.g. Atlantā bija 27.vietā (5,40 m). Mareks Ārents 2012.g. Londonā bija 22.v. (5,35 m) un tagad Riodežaneiro – 14.v. (5,45 m). Pauls Pujāts 2016.g. Riodežaneiro 12.v. ( 5,60 m). Tiesa, ir bijis vēl viens latviešu kārtslēcējs – olimpietis. 1960.g. Romas olimpiskajās spēlēs startēja puisis no Viesītes – Jānis Krasovskis, kurš dienot armijā pārstāvēja Maskavu. Viņš bija arī Eiropas rekordists. J.Krasovskis Romā ar rezultātu 4,30 m ierindojās 13.vietā. Neaizmirsīsim, ka tolaik gandrīz visi, arī J.Krasovskis lēca ar metāla kārti.